Atsedzu rozes

01.05.2012.

Tūlīt pēc atsegšanas rozes izskatījās daudz dzīvākas, nekā vēlāk, pēc pāris nedēļām. Kas par lietu?- Rožu kātu brūnplankumainība, kas strauji piebeidz rožu stumbrus un dzinumus. Krievijas rožaudzētāji tās apkarošanai lieto 3% dzelzs vitriola šķīdumu, pirmo reizi miglojot pie ieziemošanas un otro reizi tūlīt pēc atsegšanas. Palasoties mūsu rožaudzētāju padomus, tie iesaka veco labo 1% Bordo šķīdumu, jo dzelzs vitriols varētu apdedzināt jaunos rožu dzinumus. Nelikās diez ko iepriecinoši, jo ķēpāšanās ar Bordo sagatavošanu vienmēr ir likusies apgrūtinoša ar neprognozējamu rezultātu. Nu bet ko tu padarīsi- rozes ir jāglābj un ķēros pie Bordo gatavošanas.

Kā es to daru? Vispirms sameklēju 2 plastmasas spainīšus- vienu 3 litri un otru 6 litri (tādi vienmēr mājās paliek pāri pēc remontiem). 20 rožu nomiglošanai pavasarī pilnīgi pietiks ar 5 litru Bordo šķīdumu. Lielākajā spainī 2,5 litros ūdens izšķīdinu 50 gramus kaļķu, bet mazākajā 2,3 litros ūdens 50 gramus vara vitriola. Pēc tam, kaļķu pienu intensīvi maisot, lēnām pieleju klāt vara vitriola šķīdumu. Noteikti vēl mazākajā spainītī ir palicis neizšķīdis vara vitriols, kuru izšķīdinu 0,2 litros ūdens, kuru pēc tam lēni atkal iejaucu lielākajā spainī. Teorētiski Bordo šķīdumam būtu jābūt gatavam, bet ir viena problēma. Tā kā nekad nav zināma kaļķu ķīmiskā aktivitāte, obligāti ir jāpārbauda šķīduma pH reakcija, un tā, kā likums, būs skāba. Skāba šķīduma reakcija neder, jo apdedzinās jaunās rožu lapiņas, tāpēc reakcijai ir jābūt neitrālai vai nedaudz sārmainai. Reakcijas pārbaudei tiek ieteiktas visādas metodes- sākot ar indikatorpapīriņiem, kuri man nekad nav pa rokai, līdz naglas mērkšanai šķīdumā, uz tās nedrīkst izsēsties varš. Ej tad nu saproti- izsēžas vai nē. Tad par laimi atcerējos, ka man kaut kur ir ķīniešu taisīts augsnes pH līmeņa noteicējs, ar kuru gan neko prātīgu augsnē nevar noteikt. Šeit tas der brīnišķīgi- mērc tik iekšā un piedzen pH līmeni, pieberot vēl kaļķi un maisot. Kad pH līmenis ir atbilstošs, iegūtais šķīdums tiek izfiltrēts caur vecām zeķbiksēm pa taisno miglotājā un miglošana iet vaļā. Miglo uz nebēdu, jo viss šķīdums ir jāizlieto tai pat dienā. Ak jā, gandrīz aizmirsu. Lai Bordo šķīdums labāk saslapinātu rozes, šķīdumam piepilinu klāt pāri pilienu kaut kāda šampūna, kas pa rokai pagadās. Tā lūk. Darbiņš vienalga ir ķēpīgs, un, ja kāds zina, kā to izdarīt labāk, būšu priecīgs to uzzināt.

02.04.2012.

Vēsture atkārtojas, un tas jau kļūst tradicionāli Latvijas pavasarim. Pagājšgad uz 16. martu arī biju sataisījies atsegt rozes, bet sniega un sala dēļ to visu nācās atlikt par divām nedēļām. Šogad atsegt paguvu, tomēr aukstums un sniegs ir klāt atkal, un, izskatās, ka tas viss ievilksies atkal uz kādām divām nedēļām. Gaidot šos laika apstākļus, apskatīju rozes un tās, kurām pumpuri jau ir lieli un plaukstoši, piesedzu ar skujām, kuras, par laimi, vēl nebiju pilnībā sadedzinājis vai plastmasas spainīšiem, jo tik liels sals, lai rozes pilnībā nosaldētu tomēr nav gaidāms. Šorīt skatos, ka sniegs arī ir biezā kārtā rozes pārklājis, tā kā nevarētu būt tik ļauni, kaut gan sals vēl naktīs ir gaidāms pat visās Lieldienās.

18.03.2012.

Cāļus skaita rudenī, bet pārziemojušās rozes maijā. Tāpēc pagaidīsim.

17.03.2012.

Sniegs ir nokusis pavisam, rozes ir atsegušās un cits nekas vairs neatliek kā atsegt tās pavisam. Agri?- klasiski- jā, bet globālā sasilšana visu liek darīt daudz agrāk. Pagājušo gadu arī uz šo laiku gatavojos atsegt rozes, tikai pēkšņi uznāca sniegs ar salu un darbus nācās par 2 nedēļām atlikt. Šogad, pēc prognozēm skatoties, nekas tāds nedraud, un, ja arī uznāks kāds aukstuma vilnis, kas nebūtu nekāds  brīnums, tad neticas, ka būs tāds sals, kurš spēs nosaldēt rozes. Atsegšanai laiks arī diezgan pateicīgs- apmācies, sīka migliņa sijājas- rozēm mazāk stresa. Pie viena, atsedzot veicu pirmo apgriešanu, nomigloju ar 0,5% kālija permanganāta šķīdumu- aizsardzībai  un dezinfekcijai, kā ari dodu pirmo slāpekļa devu- spēkam. Šodien vēl visu nepabeidzu, rīt jāturpina.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s