Category Archives: Ēdieni un dzērieni

Deanston 12 gadīgais- kā radīts šim drēgnajam laikam.

deanstonPirms pāris gadiem man tika iedāvāta pudele Deanston 12 gadīgā viskija. Lai arī mans favorītais ir Laphroaig, interese bija: kāds nu šis būs? Bet visu laiku kaut kā nesanāca nomēģināt- tad laika nav, tad kompānija ne tā, tad vienkārši kļūst žēl. Nu, bet šogad, drēgnajā novembrī beidzot izlēmu- jātaisa vaļā. Pirmais pirmsdzeršanas iespaids- smarža laba, nav uzbāzīgs kūdras aromāts. Ielejot glāzē, krāsa liekas nedaudz par gaišu, kas neviļus rada domu- vai tik nav atliets, bet nē, iedzerot, garša ir pilnasinīga un piesātināta, bet ne pārspīlēta. Pirmais garšas iespaids patiesībā nošokēja, jo mutē radīja skābenumu, kurš vēlāk pārgāja saldenā pēcgaršā. Te gan jāmin, ka vēlāk šāda reakcija neradās, kas liek domāt, vai tik tā neradās no pietiekami ilgas glabāšanas skapī, un, iespējams, kaut kas pudelē tomēr izslāņojās. Bet visis ir labs, par to liecina arī bildē redzamā pustukšā pudele.  Man patīk- garša piesātināta, varētu pat teikt saldena, bez budžeta klases jaukto viskiju asuma un forsētās kūdras piegaršas. Tukšojas nemanot, īpaši, teļļukā vērojot pēdējos F1 GP posmus.

Advertisements

Kas kopigs Maximas Kurvazierim ar veciem itāļu hitiem?

Latvju  zemes lielveikalu kultūra mēdz uzdot jocīgus jautājumus, uz kuriem lojālam veikalu apmeklētājam ir neiespējami atbildēt. Pēdējais no tiem ir – kāpēc konjakam  Courvoisier VSOP ir uzlikts  neredzēts nosviediens? Vispirms lielajā Maximā, nu tajā pie Spices, 0,7 litriem ieraudzījām nosviedienu  uz 17 Ls. Nevar būt! Nopirkām  pārīti. Vēlāk skatāmies, Kuldīgas  Maximā nosviediens jau līdz 15 Ls, kad tai pat laikā, turpat blakus Rimčikā, tas pats iepakojums stāv, nesatricināmi kā klints, par 32 Ls. Zinot  labo Kurvaziera garšu, paņēmām vēl pārīti, bet sirds visu laiku tāda nemierīga, vai tik te nav kāds āķis, jo vecs ticējums saka: “Ja  alkoholam lielveikalā ir neredzēts  nosviediens, te kaut kas  nav kārtībā, gaidi nepatikšanas”.

Ar nepacietību  tika gaidīta iespēja pārliecināties. Šodien  tai  izrādījās  īstais gadījums- mana dzimšanas diena. Nu ko, rāvām vaļā, un jau ar pirmo glāzīti bija skaidrs- nav te nekādas šmaukšanas, viss kā nākas- tas ir IMAG0026 Kurvazieris. Smaržā izteikta žāvētā plūmīte, garšā ne par saldu , ne par sīvu, izraujot prasās pēc vēl. Ja vēl nav nosviediens beidzies, skrieniet, pērciet, tas ir īstais- patiesi labs konjaks šajā karstajā laikā, labā kompānijā, lai gan mans princips ir: “Pat slikts konjaks  ir dzerams labā kompānijā, bet labam konjakam nekas tā neskādē kā slikta kompānija”.

Ak  tā, kas tad kopīgs Maximas Kurvazierim ar veciem itāļu hitiem? Nu tas, ka es pašlaik esmu  labi padzēris  Kurvazieri un šo rakstot klausos vecus itāļu hitus.

Pjēra Ferāna konjaks “Ambre”

23032011473Negaidot gadījās nomēģināt Pjēra Ferāna “Ambre”. Labs, nav ass, drīzāk saldens, kaut gan pudelei, tukšojoties pāri pusei, šis saldenums sāk krist uz nerviem. Taču, ja kompānijā ir dāmas, tām patiks. Vairāk nekas atmiņā no šī konjaka tā arī nav palicis, vienīgi pārliecība, ka citreiz tā varētu būt patīkama   atkal satikšanās. Un tas ir pat labi, jo īsti draugi nekad nav uzbāzīgi.

Remy Martin V.S.O.P. provēšana

Pa svētkiem bijām devušies pie sievas vecākiem uz talku- sazāģet laipu ezerā. Pēc talkas, kā parasti, kopā ar sievastēvu, par sirdsēstiem sievasmātei, noprovējām labu konjaku. Šoreiz tas bija Remy Martin V.S.O.P. Labs, patiesi labs. Smarža- augļaina, arī garša nerunāja pretī smaržai, bet palika ar katru glāzīti aizvien labāka. Izdzērām pudeli kā nieku. Reibums- patīkams, neapdullinošs- vedinošs uz atpūtu un pārdomām par dzīves jaukumu. Atraugas, atvainojos, patīkamas, bez pretīgās fūzeļa garšas. Pēcākas galvas sāpēšanas un paģiru- nekādu. Silti iesaku arī citiem, pamanīju, ka ir dabūjams RIMI hipermārketā- dažādos tilpumos. Kādu glāzīti jau var.