Tag Archives: Dzelzs vitriols

Prātojumi, gatavojot rozes ieziemošanai.

Lai gan rozes ieziemot vēl ir stipri par ātru, tomēr gatavošanās tam ir jāsāk, jo pats ieziemošanas brīdis parasti pienāk strauji un, kā likums, nedēļas vidū, kad ar to nodarboties galīgi nav laika. Ir bijušas reizes, kad esmu skraidījis tumsā pa dārzu ar bateriju, bērdams kūdru uz rožu kakliņiem. Tāpēc tagad cenšos sagatavoties ieziemošanai vēl laikus, kamēr silts, jo tāpat bez pārsteigumiem jau neiztiks.

Mana gatavošanās rožu ieziemošanai ietver sevĪ:

– kālija papildmēslojuma uzbēršanu, ko izdarīju jau pirms kāda laika. Kālijs rozēm palīdzot pārziemot,

– egļu skuju sagādi. Egļu skujas tomēr, pēc manām domām, mūsu apstākļos ir gandrīz vai ideāls rožu apsegs sala aizsardzības un vienlaicīgas rožu vēdināšanas ziņā. Vienīgais mīnuss, kura dēļ es šķībi skatos uz skujām, ir tas, ka egļu skujas ļoti paskābina augsni, efektu varot salīdzināt ar sērskābi- tāpēc mežā zem eglēm nekas neaugot. Pavasarī, noņemot apsegus, visas skujas līdz ar plānu augsnes virskārtu jāaizvāc. Egļu skujas vislabāk gādāt mežā tur, kur izcirtumos egles cērt- augstākie zari eglēm ir kupli un biezi, uz zemes tik labus zarus no augošām eglēm nevar dabūt. Cik daudz vajag?- pilnu mašīnas bagāžnieku, par daudz jau nebūs, un tad vēl būs jākombinē ar citiem apsegiem,

– rožu noņemšanu no balstiem un apgriešanu. Vīteņrozes, kuras gribu saglabāt garas, apgriežu nedaudz, galvenokārt koncentrējoties uz slimību un citādi bojāto zaru izgriešanu, vēl arī nākas izgriezt zarus, kuri tā savijušies, ka praktiski nav iespējams atbrīvot. Tūlīt pat sāku vīteņrozes pieliekt un slogot. Tas jādara pakāpeniski, jo rozes tā nemaz neļaujas uz reizi liekties gar zemi- lepnas dāmas. Ir pat vīteņrozes, kuras liecot, vienalga lūst- tādas kā Lichtkonigin Lucia vai Antike. Tāpēc šoruden Lūciju apgriezu kā krūmrozi. Liecot rozes vēl ir jāuzmanās, lai roze nenolūst pie potēšanas kakliņa, jo tā ir vieta, kur viņa cenšas liekties. Te nu ir pie rozes celma jāpieliek kaut kāds atbalsts, piemēram, kaut vai koka bluķēns, lai roze liecas ap to, nevis lauž nost kakliņu. Tējrozes un krūmrozes apgriežu pēc principa: tas kas būs virs apsega- vienalga nosals. Pie reizes rožu ceru tādā veidā arī atlapoju. Nelielas pārdomas par apgriešanu ir pie rozēm, kuras zied uz otrā gada dzinumiem- cik tālu griezt, ko atstāt. Augststumbra rožu man nav un neinteresējos, tāpēc to ieziemošanas problēmas nav manas problēmas. Pēc apgriešanas man radās vesels klēpis ar rožu ziediem un pumpuriem, ko ielikt vāzē- pēdējais sveiciens no rozēm un vasaras,

– 3% dzelzs vitriola šķīduma miglošana uz rozēm. Šo lietu daru pirmo reizi, jo to plaši pielieto Krievijas rožu audzētāji. Mērķis- pasargāt rozes no sēņu slimībām ziemas laikā- īpaši pret rožu kātu brūnplankumainību. Nedaudz tas pasākums biedē, jo rožu ceru svaigās griezumvietas apdega zili melnas, bet varbūt ka tā vajag. Nekas, pavasaris parādīs, bija vai nebija pareizi. 5 litru miglotāja (150 g dzelzs vitriola) uzpildīšana pilnībā pietiks kādiem 20- 30 rožu stādiem. Ar pāri palikušo šķīdumu nomigloju sūnu vietās, kur tā dārzā savairojusies- sūnai dzelzs savienojumi nepatīk. Un, skat, pēc dienas sūna nodegusi brūni melna.

Tas arī īsumā viss. Šos darbus darot, jau saplānoju, kādu apsegu katrai rozei pielietošu. Tagad atliek tikai sagādāt vēl sausu kūdru, kādu kasti, agrotīklu, plēvi, jā arī žurku indi, ko palikt zem apsegiem, jo pagājušo ziemu žurkas atsevišķu rožu cerus nograuza līdz zemei, kā arī totāli sabojāja vīteņrozes.

Nu ko, gaidām salu.

Advertisements

Ko man iemācīja pagājušā ziema.

Pagājušās ziemas nodarītais posts ir tiešām būtisks un īsti pat neizskaidrojams. Apsala augļu koki, košumkrūmi ir tā apsaluši, ka, izskatās- būs jāmet ārā, rododendriem nosaluši ziedpumpuri- nekādas ziedēšanas šovasar nebūs, rozes šopavasar ir tik sliktā paskatā, ka neatceros iepriekš tādas pie sevis redzējis. Tai pat laikā ziemu nevarētu nosaukt par ekstrēmu. Viss it kā bija , kā parasti- bija gan sniegs, gan mērens sals, tika piesegts viss, kas jāpiesedz, tomēr rezultāti ir tādi, kādi tie nu ir. Pie tam apjautājot citus dārzkopjus apkārtnē- arī tie atzīst, ka ziemas zaudējumi ir ievērojami, ja salīdzina ar citiem gadiem. Mistika.

Lai nu kā- slikts rezultāts arī ir rezultāts, un labums no neveiksmēm ir tāds, ka no viņām var mācīties, ko arī mēģinu darīt:

1. Lai arī sniegs ir labs siltuma izolators, uz viņu paļauties, kā vienīgo rožu segmateriālu nevar, jo:

  • sniegs ir nepastāvīgs- puteņa laikā vējš viņu aizpūš, un rozes atsedzas, saulainā laikā ap rožu ceriem saules un vēja ietekmē veidojas gaisa kanāli, pa kuriem sals tiek iekšā, pirmais pavasara siltuma vilnis, visu sniega apsegu izkausē, un tam sekojošo aukstuma vilni ( jau 2 gadus tas ir martā) rozes jau ar pumpuriem spiestas pārciest atsegtas,
  • sniegs mēdz uzkrist arī uz slapjas un nesasalušas zemes, bet zem sniega rozes nevēdinās, tāpēc tām parādās izsušanas briesmas, bez tam tādos apstākļos sēņu slimības jūtas ļoti labi (stumbru brūnplankumainība, no kuras cieta visas tās rozes, kas bija rūpīgi ieziemotas ar sniegu),

2. Vislabākais ir pārsegs, zem kura rozēm ir brīva telpa, un kuru var pavasarī pirmā siltuma viļņa laikā vēdināt, lai nebūtu par siltu apakšā, un kurš nebūtu uzreiz jāņem nost, jo, neizbēgami nāks aukstuma vilnis, kas centīsies visu nosaldēt. Bez tam rozēm diez ko nepatīk pavasara spēcīgā saule uzreiz pēc ziemas guļas. Pagājušo gadu vislabāk pārziemoja rozes, kas bija zem būdiņām, ko saslēju no vecām jumta šifera plāksnēm, ar vēdināšanu pa galiem, sliktāk pārziemoja rozes zem egļu zariem un vissliktāk tās, kuras bija tikai ar sniegu vai ievīstītas agrotīklā.

3. Ir jāveic pretsēņu apstrāde gan rudenī, rozes ieziemojot, gan pavasarī atsedzot. Rudenī tas varētu būt 3% dzelzs vitriols, ko slavē Krievijas rožaudzētāji, pavasarī vecais labais 1% Bordo. Citādi lielu skādi var nodarīt stumbru brūnplankumainība, kas pavasarī var nobeigt jau spēcīgi sapumpurojušas rozes.

4. Nav uzreiz jāmet ārā rozes, kuras izskatās beigtas pēc ziemas. Ja stumbrs tuvāk potējumam vēl ir zaļš, vēl var kāds snaudošs pumpurs tomēr mosties un roze atlabt. Bez tam, ja roze ir iestādīta klasiskajā 3 pirkstu platuma dziļumā, vēl ir zemē vieta virs potējuma, kur dzīt jaunus asnus. Tā man šopavasar iznāca ar Tom Tom, kuru dabūju spraust zemē atpakaļ, jo, domādams, ka ar viņu ir cauri, izraku, lai atbrīvotu vietu jaunai rozei. Jaunajai rozei nācās meklēt citu vietu, tā kā Tom Tom deva ārā tik spēcīgus asnus, ka nebija divu domu- tas vēl ir glābjams.

Un tā, apkopojot rezultātus, izskatās, ka pagājušo ziemu esmu zaudējis, lai gan cerības vēl pilnībā nav zudušas, kādas 3 vai 4 rozes. Žēl par visām, jo nav nesmuku rožu, un katra roze ir savā ziņā unikāla.

Atsedzu rozes

01.05.2012.

Tūlīt pēc atsegšanas rozes izskatījās daudz dzīvākas, nekā vēlāk, pēc pāris nedēļām. Kas par lietu?- Rožu kātu brūnplankumainība, kas strauji piebeidz rožu stumbrus un dzinumus. Krievijas rožaudzētāji tās apkarošanai lieto 3% dzelzs vitriola šķīdumu, pirmo reizi miglojot pie ieziemošanas un otro reizi tūlīt pēc atsegšanas. Palasoties mūsu rožaudzētāju padomus, tie iesaka veco labo 1% Bordo šķīdumu, jo dzelzs vitriols varētu apdedzināt jaunos rožu dzinumus. Nelikās diez ko iepriecinoši, jo ķēpāšanās ar Bordo sagatavošanu vienmēr ir likusies apgrūtinoša ar neprognozējamu rezultātu. Nu bet ko tu padarīsi- rozes ir jāglābj un ķēros pie Bordo gatavošanas.

Kā es to daru? Vispirms sameklēju 2 plastmasas spainīšus- vienu 3 litri un otru 6 litri (tādi vienmēr mājās paliek pāri pēc remontiem). 20 rožu nomiglošanai pavasarī pilnīgi pietiks ar 5 litru Bordo šķīdumu. Lielākajā spainī 2,5 litros ūdens izšķīdinu 50 gramus kaļķu, bet mazākajā 2,3 litros ūdens 50 gramus vara vitriola. Pēc tam, kaļķu pienu intensīvi maisot, lēnām pieleju klāt vara vitriola šķīdumu. Noteikti vēl mazākajā spainītī ir palicis neizšķīdis vara vitriols, kuru izšķīdinu 0,2 litros ūdens, kuru pēc tam lēni atkal iejaucu lielākajā spainī. Teorētiski Bordo šķīdumam būtu jābūt gatavam, bet ir viena problēma. Tā kā nekad nav zināma kaļķu ķīmiskā aktivitāte, obligāti ir jāpārbauda šķīduma pH reakcija, un tā, kā likums, būs skāba. Skāba šķīduma reakcija neder, jo apdedzinās jaunās rožu lapiņas, tāpēc reakcijai ir jābūt neitrālai vai nedaudz sārmainai. Reakcijas pārbaudei tiek ieteiktas visādas metodes- sākot ar indikatorpapīriņiem, kuri man nekad nav pa rokai, līdz naglas mērkšanai šķīdumā, uz tās nedrīkst izsēsties varš. Ej tad nu saproti- izsēžas vai nē. Tad par laimi atcerējos, ka man kaut kur ir ķīniešu taisīts augsnes pH līmeņa noteicējs, ar kuru gan neko prātīgu augsnē nevar noteikt. Šeit tas der brīnišķīgi- mērc tik iekšā un piedzen pH līmeni, pieberot vēl kaļķi un maisot. Kad pH līmenis ir atbilstošs, iegūtais šķīdums tiek izfiltrēts caur vecām zeķbiksēm pa taisno miglotājā un miglošana iet vaļā. Miglo uz nebēdu, jo viss šķīdums ir jāizlieto tai pat dienā. Ak jā, gandrīz aizmirsu. Lai Bordo šķīdums labāk saslapinātu rozes, šķīdumam piepilinu klāt pāri pilienu kaut kāda šampūna, kas pa rokai pagadās. Tā lūk. Darbiņš vienalga ir ķēpīgs, un, ja kāds zina, kā to izdarīt labāk, būšu priecīgs to uzzināt.

02.04.2012.

Vēsture atkārtojas, un tas jau kļūst tradicionāli Latvijas pavasarim. Pagājšgad uz 16. martu arī biju sataisījies atsegt rozes, bet sniega un sala dēļ to visu nācās atlikt par divām nedēļām. Šogad atsegt paguvu, tomēr aukstums un sniegs ir klāt atkal, un, izskatās, ka tas viss ievilksies atkal uz kādām divām nedēļām. Gaidot šos laika apstākļus, apskatīju rozes un tās, kurām pumpuri jau ir lieli un plaukstoši, piesedzu ar skujām, kuras, par laimi, vēl nebiju pilnībā sadedzinājis vai plastmasas spainīšiem, jo tik liels sals, lai rozes pilnībā nosaldētu tomēr nav gaidāms. Šorīt skatos, ka sniegs arī ir biezā kārtā rozes pārklājis, tā kā nevarētu būt tik ļauni, kaut gan sals vēl naktīs ir gaidāms pat visās Lieldienās.

18.03.2012.

Cāļus skaita rudenī, bet pārziemojušās rozes maijā. Tāpēc pagaidīsim.

17.03.2012.

Sniegs ir nokusis pavisam, rozes ir atsegušās un cits nekas vairs neatliek kā atsegt tās pavisam. Agri?- klasiski- jā, bet globālā sasilšana visu liek darīt daudz agrāk. Pagājušo gadu arī uz šo laiku gatavojos atsegt rozes, tikai pēkšņi uznāca sniegs ar salu un darbus nācās par 2 nedēļām atlikt. Šogad, pēc prognozēm skatoties, nekas tāds nedraud, un, ja arī uznāks kāds aukstuma vilnis, kas nebūtu nekāds  brīnums, tad neticas, ka būs tāds sals, kurš spēs nosaldēt rozes. Atsegšanai laiks arī diezgan pateicīgs- apmācies, sīka migliņa sijājas- rozēm mazāk stresa. Pie viena, atsedzot veicu pirmo apgriešanu, nomigloju ar 0,5% kālija permanganāta šķīdumu- aizsardzībai  un dezinfekcijai, kā ari dodu pirmo slāpekļa devu- spēkam. Šodien vēl visu nepabeidzu, rīt jāturpina.