Tag Archives: Rozes

Galerija

Maximas rozes: nekad vairs?

This gallery contains 1 photos.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu rūgto pieredzi ar Maximas rozēm, biju apņēmies nekad vairs neielaisties nekādās darīšanās ar Maximu rožu iegādes jautājumos, līdz šopavasar atkal ieraudzīju kārtējo pievedumu par kaut kādiem eiro piecdesmit gabalā- smieklīgi lēti. Un nenoturējos, nopirku, jo: ieraudzīju … Turpināt lasīt

Rožu dārza 2013. gada balvas nominācijas un laureāti.

Laikā, kad tiek piešķirtas visādas Grammy, Oskaru un citādas balvas par sasniegumiem iepriekšējā gadā, nagi niez pašam kaut ko tādu noorganizēt, nu, piemēram Rožu dārza balva 2013. Lai žūrijai būtu vieglāk nonākt pie kopīga slēdziena un nebūtu aizdomu par locekļu korumpētību,  tā sastāvēs tikai no manis un lēmumus pieņemšu es, lēmumi būs pilnīgi subjektīvi, tāpēc godīgi.

Un tā Gada rozes titulam tiek nominētas:

Abraham Darby, par bagātīgu un krāšņu ziedēšanu

2013. gads

2013. gads

Fragezeichen, 2013. gads, tiešām, bija šīs rozes gads

2013. gads

2013. gads

Graham Thomas, pārziemoja diezgan slikti, ilgi nevarēja ieskrieties, bet tad ziedēja braši

2013. gads

2013. gads

Leonardo da Vinci, nopietna roze, nebija klīrīga- kā uzziedēja, tā pilnos ziedos ziedēja visu vasaru

cropped-leonardo_2013_1.jpg

Lidija Freimane, kaut gan jauna roze, sāka attaisnot uz sevi liktās cerības

2013. gads

2013. gads

Un tā, gada rozes titulu iegūst Leonardo da Vinci, lai gan jāsaka, ka šis bija patiesi grūts lēmums, bet, kā jau minēju, tīri subjektīvs, tāpēc godīgs.

Gada debijas rozei nominētas:

Gloria Dei, no Trubiņas kundzes sūtījuma, īpaši fascinē rozes neonīgā ziedlapiņu apmale

2013. gads

2013. gads

Jubilee du Prince de Monaco, centās ziedēt kā traks

2013. gads

2013. gads

-Rhapsody in Blue, arī no Trubiņas kundzes sūtījuma, beidzot dārzā ir kaut kas no zilā gala rozēm

2013. gads

2013. gads

Gada debijas rozes tituls pēc ilgstošas žūrijas apspriešanās tiek piešķirts Jubilee du Prince de Monaco. Kaut nu princis nebūtu visu spēku iztērējis ziedpumpuriem, lai spētu sekmīgi pārziemot.

Gada vīteņrozes goda nominanti:

Fragezeichen, 2013. gads, tiešām, bija šīs rozes gads

2013. gads

2013. gads

Graham Thomas, pārziemoja diezgan slikti, ilgi nevarēja ieskrieties, bet tad ziedēja braši

2013. gads

2013. gads

Shogun, jauna, sparīga un smuka roze

2013. gads

2013. gads

Šoreiz laureāta gods tiek Fragezeichen, godam nopelnīts.

Gada angļu rozes nosaukumam nominētas:

Abraham Darby, par bagātīgu un krāšņu ziedēšanu

2013. gads

2013. gads

Graham Thomas, pārziemoja diezgan slikti, ilgi nevarēja ieskrieties, bet tad ziedēja braši

2013. gads

2013. gads

Lai gan šoreiz izvirzītas tika tikai divas, taču pateikt kura no viņām ir labāka, nebija nemaz tik viegli. Gala lēmums- Gada Angļu roze dārzā ir Abraham Darby.

Gada parka rozes nosaukumam tika nominēta tikai viena roze, kas arī tiek nosaukta par Gada parka rozi- Lidija Freimane.

2013. gads

2013. gads

 

Gada krūmrozes nominanti:

Leonardo da Vinci, nopietna roze, nebija klīrīga- kā uzziedēja, tā pilnos ziedos ziedēja visu vasaru

cropped-leonardo_2013_1.jpg

Lions Rose, roze, kas palēnām sāk parādīt savu lauvas spēku

2013. gads

2013. gads

Un uzvarētājs šajā kategorijā ir Leonardo da Vinci.

Gada notikums rožu dārzā, kas visvairāk palicis atmiņā:

– Rožu iegāde no Trubiņas kundzes, pirmo reizi to darīju un paliku apmierināts gan ar rezultātiem, gan servisa kvalitāti.

– Rundāles pils rožu dārza apmeklējums jūlijā. Sen jau biju gatavojies aizbraukt, bet līdz šim nebija sanācis. Kopējais iespaids- iespaidīgi, bet ne izcili. Arī viņi ir cilvēki un, kā pamanīju, saskaras ar tām pašām problēmām, ar kurām es- rozes gadās, ka nepārziemo, rožu slimības, kaitēkļi utt.

– Miltrasas epidēmija. Nu nevienu gadu nebiju saskāries ar tik plašu un visaptverošu šīs slimības epidēmiju. Kā saka: “Balta gāja tautumeita, kā ar sniegu apsnigusi, nav ar sniegu apsnigusi, tā ir miltrasa- ar steigu jāmiglo”!

– līdz šim vēl nepieredzētie grauzēju postījumi, kas atklājās, rozes atsedzot. Kas  nu ir, tas nu ir- brīžiem tā bija bezcerība, kas pārņēma, rozes atsedzot. Nograuzts bija viss, kas virs zemes.

Un tā: gada notikums, kurš visvairāk palicis atmiņā ir Rundāles pils rožu dārza apmeklējums jūlijā.

Gada pārsteigums, nominanti:

– Lidija Freimane- jaunā parka roze, kas sāka tā pa īstam ziedēt un ziedēja pārsteidzoši krāšņi,

– Jaunās rozes, kuras ne reizi neuzziedēja, nu, kas to būtu domājis, pat ne ziedpumpura,

– Augusta Luise, kura izrādījās, patiesībā, nebija Augusta Luise. Jā tas nu, patiesi bija kā sitiens zem jostasvietas,

– Miltrasas plašā epidēmija. Nu nevienu gadu nebiju saskāries ar tik plašu un visaptverošu šīs slimības epidēmiju. Kā saka: “Balta gāja tautumeita, kā ar sniegu apsnigusi, nav ar sniegu apsnigusi, tā ir miltrasa- ar steigu jāmiglo”!

Ja kaut kam biju vairāk vai mazāk gatavojies, tad tam, ka roze, kuru biju pircis diezgan droši kā Augusta Luise, tā nebūs, nu nepavisam nebiju gatavs. Tāpēc šis misēklis tiek atzīts par gada pārsteigumu 2013. gadā.

Un turpat jau seko nākošā nominācija:

Gada vilšanās ar saviem kandidātiem:

– Jaunās rozes, kuras neuzziedēja,

– Augusta Luise, kura patiesībā nebija Augusta Luise,

– Jāņu roze ar savu neparasti nīkulīgo ziedēšanu.

Katru gadu, iestādot jaunās rozes, ar nepacietību tiek gaidīts pirmais zieds. Ejot gar rozēm- pirmais, ko dari, aizcilpo pie jaunajām, uzmest aci, vai nav jau uzziedējušas. Un tāpēc tas, ka līdz rudenim jaunās rozes tā arī neuzzied, sagādā tādu vilšanos, ka atliek tikai šo notikumu nosaukt par gada vilšanos rožu dārzā.

Praktiski šie paši nominanti ir arī nākošajā nominācijā:

Gada izgāšanās:

– Jaunās rozes, kuras neuzziedēja,

– Augusta Luise, kura patiesībā nebija Augusta Luise,

– Jāņu roze ar savu neparasti nīkulīgo ziedēšanu,.

Vienmēr Jāņu roze ir bijusi vasaras sākuma dārza lepnums un prieks, tāpēc pagājušā gada nīkulīgā ziedēšana bija katastrofa šai rozei. Roze tika pilnībā atjaunota, atstājot augošus tikai jaunos dzinumus, cerot uz renesansi 2014. gadā, bet 2013. gadā pienākas  tituls “gada izgāšanās”, jeb avenīte.

Gada slimībai nominētas jau pazīstamās un zināmās:

– slikta pārziemošana,

– lapu melnplankumainība,

– miltrasa,

– kātu brūnplankumainība,

– pelējums, saistīts ar pārliecīgu mitrumu ziemošanas periodā,

– rožu bojājumi, saistīti ar līdz šim vēl nepieredzētiem grauzēju postījumiem, kas atklājās rozes atsedzot,

Par gada slimību ir jānosauc miltrasa, kas uzbruka kā nekad agrāk, un kuras apkarošanai tika daudz ķīmijas izmiglots.

Gada zaudējums:

– Midsummer, kura nepārziemoja,

– Augusta Luise, kura izrādījās, patiesībā nebija Augusta Luise.

Gada zaudējuma titulu iegūst Midsummer, pēc nāves. Viņai arī tiek speciālbalva- solījums rozi dārzā atjaunot nākotnē.

Nu tā,  2013. gada tituli sadalīti, lai pludo šampanietis par godu uzvarētājiem!

Prātojumi, gatavojot rozes ieziemošanai.

Lai gan rozes ieziemot vēl ir stipri par ātru, tomēr gatavošanās tam ir jāsāk, jo pats ieziemošanas brīdis parasti pienāk strauji un, kā likums, nedēļas vidū, kad ar to nodarboties galīgi nav laika. Ir bijušas reizes, kad esmu skraidījis tumsā pa dārzu ar bateriju, bērdams kūdru uz rožu kakliņiem. Tāpēc tagad cenšos sagatavoties ieziemošanai vēl laikus, kamēr silts, jo tāpat bez pārsteigumiem jau neiztiks.

Mana gatavošanās rožu ieziemošanai ietver sevĪ:

– kālija papildmēslojuma uzbēršanu, ko izdarīju jau pirms kāda laika. Kālijs rozēm palīdzot pārziemot,

– egļu skuju sagādi. Egļu skujas tomēr, pēc manām domām, mūsu apstākļos ir gandrīz vai ideāls rožu apsegs sala aizsardzības un vienlaicīgas rožu vēdināšanas ziņā. Vienīgais mīnuss, kura dēļ es šķībi skatos uz skujām, ir tas, ka egļu skujas ļoti paskābina augsni, efektu varot salīdzināt ar sērskābi- tāpēc mežā zem eglēm nekas neaugot. Pavasarī, noņemot apsegus, visas skujas līdz ar plānu augsnes virskārtu jāaizvāc. Egļu skujas vislabāk gādāt mežā tur, kur izcirtumos egles cērt- augstākie zari eglēm ir kupli un biezi, uz zemes tik labus zarus no augošām eglēm nevar dabūt. Cik daudz vajag?- pilnu mašīnas bagāžnieku, par daudz jau nebūs, un tad vēl būs jākombinē ar citiem apsegiem,

– rožu noņemšanu no balstiem un apgriešanu. Vīteņrozes, kuras gribu saglabāt garas, apgriežu nedaudz, galvenokārt koncentrējoties uz slimību un citādi bojāto zaru izgriešanu, vēl arī nākas izgriezt zarus, kuri tā savijušies, ka praktiski nav iespējams atbrīvot. Tūlīt pat sāku vīteņrozes pieliekt un slogot. Tas jādara pakāpeniski, jo rozes tā nemaz neļaujas uz reizi liekties gar zemi- lepnas dāmas. Ir pat vīteņrozes, kuras liecot, vienalga lūst- tādas kā Lichtkonigin Lucia vai Antike. Tāpēc šoruden Lūciju apgriezu kā krūmrozi. Liecot rozes vēl ir jāuzmanās, lai roze nenolūst pie potēšanas kakliņa, jo tā ir vieta, kur viņa cenšas liekties. Te nu ir pie rozes celma jāpieliek kaut kāds atbalsts, piemēram, kaut vai koka bluķēns, lai roze liecas ap to, nevis lauž nost kakliņu. Tējrozes un krūmrozes apgriežu pēc principa: tas kas būs virs apsega- vienalga nosals. Pie reizes rožu ceru tādā veidā arī atlapoju. Nelielas pārdomas par apgriešanu ir pie rozēm, kuras zied uz otrā gada dzinumiem- cik tālu griezt, ko atstāt. Augststumbra rožu man nav un neinteresējos, tāpēc to ieziemošanas problēmas nav manas problēmas. Pēc apgriešanas man radās vesels klēpis ar rožu ziediem un pumpuriem, ko ielikt vāzē- pēdējais sveiciens no rozēm un vasaras,

– 3% dzelzs vitriola šķīduma miglošana uz rozēm. Šo lietu daru pirmo reizi, jo to plaši pielieto Krievijas rožu audzētāji. Mērķis- pasargāt rozes no sēņu slimībām ziemas laikā- īpaši pret rožu kātu brūnplankumainību. Nedaudz tas pasākums biedē, jo rožu ceru svaigās griezumvietas apdega zili melnas, bet varbūt ka tā vajag. Nekas, pavasaris parādīs, bija vai nebija pareizi. 5 litru miglotāja (150 g dzelzs vitriola) uzpildīšana pilnībā pietiks kādiem 20- 30 rožu stādiem. Ar pāri palikušo šķīdumu nomigloju sūnu vietās, kur tā dārzā savairojusies- sūnai dzelzs savienojumi nepatīk. Un, skat, pēc dienas sūna nodegusi brūni melna.

Tas arī īsumā viss. Šos darbus darot, jau saplānoju, kādu apsegu katrai rozei pielietošu. Tagad atliek tikai sagādāt vēl sausu kūdru, kādu kasti, agrotīklu, plēvi, jā arī žurku indi, ko palikt zem apsegiem, jo pagājušo ziemu žurkas atsevišķu rožu cerus nograuza līdz zemei, kā arī totāli sabojāja vīteņrozes.

Nu ko, gaidām salu.

Roze- vāka meitene? Kāpēc nē? Vismaz šeit.

Iepriekšējos gados rožu ziedēšanas sezonas laikā izvēlējos skaistāko nedēļas rozi  dārzā, kas radīja zināmas grūtības gadījumā, ja vienlaikus uzziedēja vairākas un visas brīnišķīgas. Tad, izvēloties nedēļas rozi, bija nedaudz kauns pret pārējām, kuras šo godu arī bija pelnījušas, nu bet nesanāca. Tāpēc šogad nedaudz mainu pieeju un, iespaidojoties no smukiem žurnāliem, izvēlos vāka meiteni- rozi, kuras bildi uzlikt bloga galvenajā lapā. Bilde nebūt nemainīsies pa nedēļām, bet tik bieži, cik man liksies nozīmīgi parādīt kādas savas rozes skaistumu.

Pirmās  vāka meitenes statusu , nešaubīgi, iegūst Jāņu roze, kura pašlaik zied visā krāšņumā un smaržā.

Patriotisms un tautu draudzība rožu dobē.

Iegādājoties un audzējot rozes, jau ilgāku laiku jutu tādu kā vainas apziņu, kā kaut kas trūktu vai būtu kādam parādā. Jo visu laiku meklēju rozes, kuras izveidotas ārzemēs- Vācijā, Anglijā vai kur citur, taču ne  pie mums- Latvijā. Pamazām  radās ideja izveidot rindu no rozēm, kuras radītas Latvijā- tās, protams, būs  Dz. Riekstas kundzes parka rozes. Un tā, šodien apskraidot Kuldīgas rožu tirgotājus, iegādājos un vēlāk iestādīju 3 Latvijā izveidotās parka rozes- “Pārslu”, “Lidiju Freimani” un  “Rītausmu “. Laiks stādīšanai bija īsti piemērots- lietains, bez saules- rozēm mazāk stresa, un pēc iestādīšanas pats jutos  tiešām patriotiski pacilāts.

Rozes meklējot un tirgojoties, kaut kā nemanāmi gadījās piepirkt vēl divas rozes klāt, kuras iestādīt bojā gājušo vietā. Vienas – “Queen Elizabeth” pirkšanai pat ir pilnīgs pamats un attaisnojums- šodien tak Lielbritānijā lieli svētki- karalienes Elizabetes valdīšanas dimanta jubileja. Kā tu brālīgajai angļu tautai  un viņas karalienes jubilejai par godu neiestādīsi atbilstošu rozi. Dievs sargi karalieni un viņas pieminekļus apčurājošos dzērājpavalstniekus.

Otro rozi man rožu tirgotāja dikti ieteica kā labu esam, un es padevos un nopirku: “Lions- Rose”. Mājās apskatījos internetā- Kordesa roze, tiešām varētu būt laba. Īpaši fascinē solītā izcilā lapu melnplankumainības izturība. Nu redzēs’, redzēs’.

Rozes iestādītas. Lai ta’ nu aug!

Ko man iemācīja pagājušā ziema.

Pagājušās ziemas nodarītais posts ir tiešām būtisks un īsti pat neizskaidrojams. Apsala augļu koki, košumkrūmi ir tā apsaluši, ka, izskatās- būs jāmet ārā, rododendriem nosaluši ziedpumpuri- nekādas ziedēšanas šovasar nebūs, rozes šopavasar ir tik sliktā paskatā, ka neatceros iepriekš tādas pie sevis redzējis. Tai pat laikā ziemu nevarētu nosaukt par ekstrēmu. Viss it kā bija , kā parasti- bija gan sniegs, gan mērens sals, tika piesegts viss, kas jāpiesedz, tomēr rezultāti ir tādi, kādi tie nu ir. Pie tam apjautājot citus dārzkopjus apkārtnē- arī tie atzīst, ka ziemas zaudējumi ir ievērojami, ja salīdzina ar citiem gadiem. Mistika.

Lai nu kā- slikts rezultāts arī ir rezultāts, un labums no neveiksmēm ir tāds, ka no viņām var mācīties, ko arī mēģinu darīt:

1. Lai arī sniegs ir labs siltuma izolators, uz viņu paļauties, kā vienīgo rožu segmateriālu nevar, jo:

  • sniegs ir nepastāvīgs- puteņa laikā vējš viņu aizpūš, un rozes atsedzas, saulainā laikā ap rožu ceriem saules un vēja ietekmē veidojas gaisa kanāli, pa kuriem sals tiek iekšā, pirmais pavasara siltuma vilnis, visu sniega apsegu izkausē, un tam sekojošo aukstuma vilni ( jau 2 gadus tas ir martā) rozes jau ar pumpuriem spiestas pārciest atsegtas,
  • sniegs mēdz uzkrist arī uz slapjas un nesasalušas zemes, bet zem sniega rozes nevēdinās, tāpēc tām parādās izsušanas briesmas, bez tam tādos apstākļos sēņu slimības jūtas ļoti labi (stumbru brūnplankumainība, no kuras cieta visas tās rozes, kas bija rūpīgi ieziemotas ar sniegu),

2. Vislabākais ir pārsegs, zem kura rozēm ir brīva telpa, un kuru var pavasarī pirmā siltuma viļņa laikā vēdināt, lai nebūtu par siltu apakšā, un kurš nebūtu uzreiz jāņem nost, jo, neizbēgami nāks aukstuma vilnis, kas centīsies visu nosaldēt. Bez tam rozēm diez ko nepatīk pavasara spēcīgā saule uzreiz pēc ziemas guļas. Pagājušo gadu vislabāk pārziemoja rozes, kas bija zem būdiņām, ko saslēju no vecām jumta šifera plāksnēm, ar vēdināšanu pa galiem, sliktāk pārziemoja rozes zem egļu zariem un vissliktāk tās, kuras bija tikai ar sniegu vai ievīstītas agrotīklā.

3. Ir jāveic pretsēņu apstrāde gan rudenī, rozes ieziemojot, gan pavasarī atsedzot. Rudenī tas varētu būt 3% dzelzs vitriols, ko slavē Krievijas rožaudzētāji, pavasarī vecais labais 1% Bordo. Citādi lielu skādi var nodarīt stumbru brūnplankumainība, kas pavasarī var nobeigt jau spēcīgi sapumpurojušas rozes.

4. Nav uzreiz jāmet ārā rozes, kuras izskatās beigtas pēc ziemas. Ja stumbrs tuvāk potējumam vēl ir zaļš, vēl var kāds snaudošs pumpurs tomēr mosties un roze atlabt. Bez tam, ja roze ir iestādīta klasiskajā 3 pirkstu platuma dziļumā, vēl ir zemē vieta virs potējuma, kur dzīt jaunus asnus. Tā man šopavasar iznāca ar Tom Tom, kuru dabūju spraust zemē atpakaļ, jo, domādams, ka ar viņu ir cauri, izraku, lai atbrīvotu vietu jaunai rozei. Jaunajai rozei nācās meklēt citu vietu, tā kā Tom Tom deva ārā tik spēcīgus asnus, ka nebija divu domu- tas vēl ir glābjams.

Un tā, apkopojot rezultātus, izskatās, ka pagājušo ziemu esmu zaudējis, lai gan cerības vēl pilnībā nav zudušas, kādas 3 vai 4 rozes. Žēl par visām, jo nav nesmuku rožu, un katra roze ir savā ziņā unikāla.

Rozes, kurām ir jābūt katrā Latvijas dārzā.

Katram rožu audzētājam  ir rozes, kuras viņš, nešaubīgi, ieteiktu draugiem, kuri vēlētos savā dārzā iestādīt rozi- tā skaisti ziedētu, smaržotu, labi augtu, būtu izturīga ziemās un spētu turēties pretī slimībām. Īsāk sakot, kļūtu par dārza rotu un lepnumu. Tātad apkopojot rožu audzētāju domas, ir iespējams izveidot rožu sarakstu, kurām būtu jābūt katrā Latvijas puķu dārzā, kur vieta atvēlēta arī rozēm. Deividam Austinam arī, piemēram, ir rožu saraksts, kurām būtu jābūt ikvienā Anglijas dārzā. Gribētos kaut ko līdzīgu izveidot arī par rozēm Latvijas dārzos. Tāpēc ir sagatavota zemāk pievienotā balsošana, kurā iesākumam ievietoju pārīti rožu, kuras varētu būt labi kandidāti. Ja lasāt šo lapu, esat laipni lūgti nobalsot, ja Jums ir doma, ka īstā Latvijas dārzu roze ir cita, lūdzu ierakstiet komentāru un šī roze tiks pievienota balsošanas sarakstā. Tādā veidā pamazām nonāksim pie rozēm, kurām būtu jābūt katrā Latvijas dārzā un, iespējams katrs no mums varēs savu dārzu papildināt ar jaunām rozēm, par kuru esamību un skaistumu iepriekš nebija ne jausmas.

Tātad iezīmējam rozi un nospiežam [Vote], vai uzrakstām komentāru par rozi, kurai ir jābūt sarakstā.

Vēls rudens rožu dārzā, bet bilžu šoreiz nebūs

Lai arī rudens vēlie rožu ziedi patiešām ir skaisti un krāsu piesātināti, bildēts nekas netiek, jo citi darbi darāmi- jāizšķiras par taktiku, kāda būs attiecībā uz ziemas, kuras tuvošanos jau var just, pārlaišanu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem, un jāsāk attiecīgi gatavoties.

Patiesībā gatavošanās sākās jau  vasaras  beigās un rudenī- šogad atšķirībā no citiem gadiem ļauju rozēm ziedēt līdz galam, nekniebjot nost ziedus, ar mērķi sataupīt rozes spēkus ziemai. Citugad rozēm, īpaši jaunajām, pēc augusta  izgriezu visus ziedus, lai saglabātu spēkus ziemai, taču rezultātā attīstījās jaunie dzinumi, kuri līdz ziemai tā arī nenobrieda un, protams, izsala , taču rozēm nekāda spēku taupīšana nebija ne prātā. Nu redzēs, kādi rezultāti būs šoziem, kad ļauju rozēm ziedēt līdz galam, lai neatliek laika jaunu dzinumu dzīšanai.

Parasti rudenī galvenā neziņa ir par nākošo ziemu- cik strauji tā uznāks, vai sāksies ar pliksalu, jeb sniegs uzkritīs uz nesasalušas zemes, cik barga tā būs, kas notiks tuvāk uz pavasara pusi, jo visi šie faktori var būtiski ietekmēt rožu pārziemošanu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu, kad, neskatoties uz to, ka bija dziļš sniegs un zeme zem sniega tā arī nesasala, rozes pārziemoja, teiksim atklāti, švaki, un atceroties veco rožkopju  jau sen teikto, ka rozes pie mums  vairāk izsūt nevis izsalst, šoziem mēģināšu segt pēc iespējas mazāk, ja vienīgi neuznāks spēcīgs pliksals.

Gaidot pirmo salu, kas tradicionāli sagaidāms ap Mārtiņiem, pēdējo reizi rozes izravēju un pie reizes apkausu augsni ap ceriem, lai potējuma vietas pasargātu no pirmā Mārtiņsala blieziena, pašu segšanu atliekot uz vēlāku laiku, kad redzēs, kāda ziema veidojas.

Tādā veidā strādājot pie rozēm, jau novērtēju ar kādiem zaudējumiem, iespējams būs jārēķinās nākošajā pavasarī. Vairākas pret lapu melnplankumainību uzņēmīgas rozes izskatās stipri novārdzinātas, ka diez vai pavasari sagaidīs. Ko tu padarīsi- likten’s. Uz priekšu jāturpina prakse- iepirkt rozes, kas ir izturīgas pret melnplankumainību, jo īsti efektīvu pretlīdzekli joprojām neesmu atradis. Rožu šķirņu taču ir tik daudz.

Nu ko, gaidām pirmo salu.

Galerija

Vēlās ražas rožu ziedu skaistums

This gallery contains 4 photos.

Pērkot un baudot vīnus, bieži nākas saskarties ar terminu  “Late Harvest”- vēlās ražas vīni, kuri, vismaz man , raksturojas ar īpašu  garšas piesātinājumu un specifisku piegaršu, kura asociējas ar  labi paveikta darba nogurumu, un , kuru sajūtot, gribas jau atkal … Turpināt lasīt

Laikā, kad rozes zied kā trakas, ir grūti izvēlēties jūnija/jūlija maiņas nedēļas skaistāko rozi

Vai rozes cīnās  savā starpā par skaistākās titulu? Nē, rozes tikai zied, cik labi vien spēj, atbildot  manām rūpēm. Tas esmu es, kas nevar vien izvēlēties no visām to skaistāko. Un pagājušajā nedēļā izvēle tiešām bija grūta. Joprojām Donžuāns ir pilnos ziedos, kaut gan  ziedu  rubīna sarkanumam jau nedaudz piejaucas brūngana nokrāsa, kas , tāpat kā vīnam, liecina  par to, ka labākais laiks jau ir aiz muguras, un iestājies  zināms nogurums. Vinci_2011_9 Jau gandrīz biju izšķīries par nedēļas skaistāko rozi atzīt rozā ziedu pilno Leonardo da Vinci, bet tad  Alsungas dārzā ieraudzīju Flammentanz, kuram  pašlaik ir ziedēšanas  maximums un sapratu- jā tas ir īstais. Un tā par jūnija/jūlija nedēļas rozi tiek atzīta Flammentanz. Vai tas ir subjektīvi? Jā, bet pat Nobela prēmijas piešķiršana ir viens ļoti subjektīvs pasākums.

Vēsturiski ir iegājies, ka man rozes dāvina jūlija sākumā, kad, patiesībā, īstais rožu stādīšanas laiks ir jau aiz muguras, tāpēc ir jābūt sagatavotai vietai un jaunā roze jāiestāda cik ātri vien var. Un tā pagājušo nedēļu man tika iedāvināta Eden  Rose, kuru arī iestādīju  Alsungas dārzā. Īsti tikai nav zināms, kura no šāda un līdzīga nosaukuma rozēm tā būs, jo Latvijā stādu audzētāji diezgan pavirši pieiet nosaukumiem. Nu bet dzīvosim- redzēsim, jo, kā zināms, nesmuku rožu nav vispār.