Suņu roze

Pazīstama arī ar nosaukumiem Meža roze, Canina, Hunds- Rose, Rosa belgradensis, Rosa leucantha, Rosa pseudoscabrata, Rosa sarmantacea, Rosa sphaerica, Rosa surculosa, utt.

Vēsture: Rozes izcelsme nezināma. Pazīstama jau pirms 1557.gada.

Dažādi šīs rozes paveidi ir plaši sastopami visā Eiropā ar daudzām ziedu un lapu krāsām un tekstūru variācijām. Ziedu krāsa var mainīties no baltas līdz lašu sarkanai, lapu krāsa no spožas olīvzaļas līdz matēti pelēkzaļai.  Ievērojami ir arī āķveida dzelkšņi, kas ir zaļi augšanas laikā. Oranžsarkani augļi.

Pavisam ir fiksētas gandrīz 400 rozes formas un variācijas.

Klase: Savvaļas roze.

RAKSTUROJUMS.

• Ziedi. No lašu sārtas līdz baltai, mazi, vienkārši.
• Smarža. Vāja, praktiski nejūtama.
• Stumbrs. Augsts, arkveida, dzeļonains. Garums = 120- 500cm.
• Ziedēšanas īpatnības. Zied tikai 1 reizi sezonā, agri- pie mums jūnija sākumā, vēlāk var gadīties, ka kāds zieds paretam pamostas. Ziedu nav pārāk daudz, taču to izkārtojums krūmā ir tik harmonisks un atturīgs, ka rada asociācijas ar gaumīgi un atturīgi izrotātu Ziemsvētku egli.
  
• Izturība.Ļoti izturīga roze, pie mums nav ziemā jāsedz. Ļoti izturīga pret visādām slimībām.
• Kopšanas īpatnības. Piemērota dzīvžogiem un audzēšanai konteineros, labi aug arī  nabadzīgās augsnēs, pacieš ēnojumu. Pavasarī stipri jāapcērp. Ļaujas spēcīgai apcirpšanai un formēšanai.
  

HRONIKA.

Roze iegūta vietā, kur kādreiz mājas bijušas, un iestādīta Kuldīgas dārzā laikā, kad mani interesēja vecās un mežonīgās rozes- ap 2000. gadu vidu.

2012. gadā pirmais zieds uzziedēja 5. jūnijā.

2013. gadā ar rozi vairs netiku galā, tāpēc nogriezu pilnībā, un 2014. gads pagāja ataugot. 2015. gadā roze uzziedēja 10. jūnijā.