Deanston 12 gadīgais- kā radīts šim drēgnajam laikam.

Pirms pāris gadiem man tika iedāvāta pudele Deanston 12 gadīgā viskija. Lai arī mans favorītais ir Laphroaig, interese bija: kāds nu šis būs? Bet visu laiku kaut kā nesanāca nomēģināt- tad laika nav, tad kompānija ne tā, tad vienkārši kļūst žēl. Nu, bet šogad, drēgnajā novembrī beidzot izlēmu- jātaisa vaļā. Pirmais pirmsdzeršanas iespaids- smarža laba, nav uzbāzīgs kūdras aromāts. Ielejot glāzē, krāsa liekas nedaudz par gaišu, kas neviļus rada domu- vai tik nav atliets, bet nē, iedzerot, garša ir pilnasinīga un piesātināta, bet ne pārspīlēta. Pirmais garšas iespaids patiesībā nošokēja, jo mutē radīja skābenumu, kurš vēlāk pārgāja saldenā pēcgaršā. Te gan jāmin, ka vēlāk šāda reakcija neradās, kas liek domāt, vai tik tā neradās no pietiekami ilgas glabāšanas skapī, un, iespējams, kaut kas pudelē tomēr izslāņojās. Bet visis ir labs, par to liecina arī bildē redzamā pustukšā pudele.  Man patīk- garša piesātināta, varētu pat teikt saldena, bez budžeta klases jaukto viskiju asuma un forsētās kūdras piegaršas. Tukšojas nemanot, īpaši, teļļukā vērojot pēdējos F1 GP posmus.