Sārtā straume.

Bieži vien rozēm nepietiek ar to, ka izravējam, mēslojam un palaikam ar kaut ko apsmidzinām. Rozēm ir jāpalīdz arī sevi parādīt un izstādīt. Šoreiz par vāka rozi ir kļuvis nezināmas šķirnes ramblers, pie tam  vēl divi vienkopus, kuri man nāca mantojumā, bet kurus mana māte sevišķā vērtē neturēja, un tā nu viņi tur auga, kaudzē sakrituši un kopā savijušies. Pamatīgi tiku saskrāpēts, kamēr tiku ar viņiem galā un saliku pa vietām- balstiem, pie kuriem pieturēties un vīties. Toties, kas tagad par skatu ziedēšanas laikā- kā rozā ūdenskritums, kas gāžas lejā, tiesa gan, diezgan mežonīgs, ja iedomājas, kāda skrāpēšanās sagaidāma rudenī, gulēt liekot. Nu kā jau ramblers. Pie noziedējušo ziedu izgriešanas vispār nav ko ķerties- to ir tik daudz, ka griešana ātri apnīk, un vienmēr iešaujas kaut kas cits prātā, ko varētu padarīt.

Par noziedējušo ziedu izgriešanu. Kurā vietā griezt?- jautājums, kurš rodas vienmēr, kad stāvi ar šķērēm pie rožu krūma. Nesen iznākušais bilžu žurnāla  “Dārza pasaule” augusta numurs atkal kārtējo reizi piekodina, ka noteikti noziedējušie ziedi ir jāizgriež, bet kā pareizi- nepasaka (kā vienmēr). Tad nu atliek tikai balstīties uz savu pieredzi, trūkstošo informāciju mēģinot sagrābstīt pa dažādiem forumiem . Es pieturos pie principa- griezt nost  ne ātrāk kā pie pirmā pieclapīša, skaitot no zieda, jo šai vietā no padusītes nāks ārā jauns spēcīgs dzinums, kurš dos ziedus. Izņēmums  ir tikai tad, kad padusīte ir jau devusi savu dzinumu, kurš izziedējis. Tad ejam uz nākošo pieclapīti un griežam tur. Protams, var griezt arī zemāk, bet tad ir jāskatās, vai krūms netiks pārāk apskādēts vienā gadījumā, vai arī krūms neveidojas pārāk izstīdzējis – citā gadījumā. Nianses var parādīties ar vīteņrozēm, jo tad ir jādomā, kur mēs gribam, lai roze tiecas, lai gan apgriešanas pamatprincipi ir tie paši. Vispārīgi ņemot, vasaras apgriešana  ir tīri patīkams pasākums, ja vien nav jāapgriež rambleri, par ko minēju sākumā. Un ko šai sakarā domājat Jūs- kas šito ir izlasījuši?