Iegādājoties un audzējot rozes, jau ilgāku laiku jutu tādu kā vainas apziņu, kā kaut kas trūktu vai būtu kādam parādā. Jo visu laiku meklēju rozes, kuras izveidotas ārzemēs- Vācijā, Anglijā vai kur citur, taču ne pie mums- Latvijā. Pamazām radās ideja izveidot rindu no rozēm, kuras radītas Latvijā- tās, protams, būs Dz. Riekstas kundzes parka rozes. Un tā, šodien apskraidot Kuldīgas rožu tirgotājus, iegādājos un vēlāk iestādīju 3 Latvijā izveidotās parka rozes- “Pārslu”, “Lidiju Freimani” un “Rītausmu “. Laiks stādīšanai bija īsti piemērots- lietains, bez saules- rozēm mazāk stresa, un pēc iestādīšanas pats jutos tiešām patriotiski pacilāts.
Rozes meklējot un tirgojoties, kaut kā nemanāmi gadījās piepirkt vēl divas rozes klāt, kuras iestādīt bojā gājušo vietā. Vienas – “Queen Elizabeth” pirkšanai pat ir pilnīgs pamats un attaisnojums- šodien tak Lielbritānijā lieli svētki- karalienes Elizabetes valdīšanas dimanta jubileja. Kā tu brālīgajai angļu tautai un viņas karalienes jubilejai par godu neiestādīsi atbilstošu rozi. Dievs sargi karalieni un viņas pieminekļus apčurājošos dzērājpavalstniekus.
Otro rozi man rožu tirgotāja dikti ieteica kā labu esam, un es padevos un nopirku: “Lions- Rose”. Mājās apskatījos internetā- Kordesa roze, tiešām varētu būt laba. Īpaši fascinē solītā izcilā lapu melnplankumainības izturība. Nu redzēs’, redzēs’.
Rozes iestādītas. Lai ta’ nu aug!
AGRIS: Mans kaktiņš, mans stūrītis weba. 