Esmu atpakaļ

Apzinīgās dzīves laikā nākas saskarties ar nepārtrauktu laika trūkumu, kas traucē paveikt visu iecerēto- jaunībā sakām: “To es padarīšu, kad izaugšu”, lieli būdami, izgudrojam tādus attaisnojumus, kā “To es padarīšu ziemā/ vasarā” vai “Tas man jāatliek uz atvaļinājuma laiku”, vecāki palikdami, sakām: “To es padarīšu pensijā, tad gan man būs laika”. Tad pienāk pensijas gadi un ir jāsāk pildīt solītais, bet atliktais, jo tālāk atlikt vairs nav kur. Arī man. Tāpēc esmu atgriezies pie šī bloga rakstīšanas, jo rožu audzēšanu un kopšanu es neesmu atmetis un viss turpinās. Un rakstīšu ne jau tāpēc, lai lielītos ar savām rozēm, vai sūdzētos par neveiksmēm, bet ar domu, ka kādam būs jāturpina iesāktais arī pēc manis, jo rozes tak paliks, un par rozēm ir jārūpējas. Šeit rakstītais ar padomiem, kas balstīti uz paša pieredzi, lai palīdz un iedrošina, jo pats atceros, cik dumjš un nezinošs biju sākumā. Un tā- uz priekšu! “I’m back”, kā teica Terminators.